Raksti par mākslinieku




A/s Ventspils nafta Biznesa centrā – Imanta Vecozola un Jura Jurjāna izcilā māksla

Turpinot latviešu mākslinieku darbu popularizēšanas tradīciju, akciju sabiedrības Ventspils nafta Biznesa centra telpās piektdien, 9.maijā, tiks prezentēta divu ievērojamu latviešu gleznotāju – Imanta Vecozola un Jura Jurjāna – personālizstādes. Šī būs jau devītā un desmitā izstāde kopš a/s Ventspils nafta 2004.gadā sāktās mākslas izstāžu organizēšanas uzņēmuma Biznesa centrā, dodot iespēju talantīgu Latvijas mākslinieku darbus aplūkot gan a/s Ventspils nafta darbiniekiem, klientiem un sadarbības partneriem, gan centra apmeklētājiem.

Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Imants Vecozols  (1933) mākslā ienācis 20.gs. piecdesmitajos  gados un jau agri sācis meklēt savu individuālo izteiksmes stilu un estētiskos ideālus. Mākslas akadēmiju ar izcilību beidzis 1960.gadā, I.Vecozola diplomdarba vadītājs bija izcilais gleznotājs Eduards Kalniņš. Izstādēs I.Vecozols piedalās kopš 1958.gada. Viņš uzskatāms par Valdemāra Tones un Konrāda Ubāna  tonālās glezniecības tradīciju turpinātāju.

Kā uzsver mākslas zinātnieki, 70.–80. gadu izstādēs I.Vecozola darbi izcēlās ar noturīgu interesi par zemnieku dzīves pamatvērtībām, šodien, tāpat kā toreiz, fascinējot ar sava veida skatu pagātnē, ar ticību visam dabiskajam, tradicionālajam.

Viņa darbiem raksturīga skopa, bet neparasti izteiksmīga un pievilcīga gleznieciskā forma, kas savā būtībā sakņojas latviešu glezniecības labākajās tradīcijās. Savukārt I.Vecozola klusās dabas piesaista ar līdzsvarotību, mieru un klusinātu emocionalitāti gan lietu atlasē, gan krāsu risinājumā. I. Vecozols ir spilgti izteikta individualitāte latviešu glezniecībā, iespējams, tieši ar satura un formas klusināto toņu harmoniju. Gleznas kompozīcija, gaismu un ēnu klusinātās attiecības, izsmalcinātais kolorīts un otas triepiena radītas faktūras gradācijas – tas viss kopā raksturo I.Vecozola vienreizību un viņa īpašo vietu Latvijas bagātajā glezniecības kopainā.

Mākslas akadēmijas pasniedzējs profesors Juris Jurjāns (1944)  akadēmiju beidzis 1969.gadā un kopš tā laika arī piedalās izstādēs. Viņam bijis vairāk nekā 30 personālizstāžu. ”Glezniecībā agri atradis savu tēmu un oriģinālu tās risinājumu, maz rēķinājies ar oficiālām un sabiedrībā pieņemtām nostādnēm. Bērni, daba, augi, tauriņi, putni ir galvenā vide, kurā J.Jurjāns radis rezonansi saviem radošajiem impulsiem – dzīvespriekam, rotaļīgumam un krāsainībai, kas ir viņa darba būtība,” norāda mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Izkopdams sākotnējo uzstādījumu pamatvērtības, J.Jurjāns ne tikai saglabājis šo dzīvesprieku, bet apliecinājis to, gan apzināti meklējot izteiksmes iespējas reālisma formu bagātībā, gan protot no tām rotaļīgi atkāpties trakulīgā abstrakcijā. J.Jurjānam, kā atzinis viņš pats, glezniecībā patīk lietot zeltu un eļļas krāsas tehniku, kas bija pazīstama Bizantijā un renesanses laikā. Šī tehnika viņam ļaujot ikdienišķo un cilvēciski pievilcīgo pacelt cita vispārinājuma pakāpē.

„J.Jurjāns savos darbos uzrunā skatītājus par jautājumiem, kas bijuši un ir nozīmīgi cilvēkiem, kuri veido, tiecas pēc skaistākas, pilnvērtīgākas dzīves šajā pasaulē,” saka I.Burāne.

Patlaban a/s Ventspils nafta Biznesa centrā un biroju telpās izvietoti arī vairāk nekā divdesmit citu pazīstamu Latvijas mākslinieku – tajā skaitā Džemmas Skulmes, Edītes Pauls-Vīgneres, Aivara Gulbja, Vijas Zariņas, J.Jurjāna, Kaspara Zariņa, Ineses Brants, Gunāra Kroļļa, Signes Vanadziņas, Vitas Valdmanes, Vitas Mercas, Andras Dīriņas u.c. darbi.






29.07.2005
Viesnīcā atklāta gleznu izstāde
Laura Repele
22. jūlijā Daugavpils viesnīcas „Park Hotel Latgola” vestibilā tika prezentēta Mākslas akadēmijas profesora, Glezniecības meistardarbnīcas vadītāja Jura Jurjāna personālizstāde. Tā ir pirmā izstāde viesnīcā, un ir iecere arī turpmāk regulāri rīkot izstādes, pārvēršot šo telpu par galeriju.

Mākslinieks J.Jurjāns ir teicis: „Krāsa un pasaule atklājas arī tauriņa spārnā, zāles stiebrā, putna lidojumā un acu skatienā.” Un patiesi - viņa gleznās vērojama šī krāsa un pasaule, kurā viņš jūtas viņš pats, kurā dzīvo un izdzīvo.
„Māksla ir mana dzīve. Es to izjūtu katru dienu; tā ir ne vien mana profesija, bet arī aicinājums.” – tā J. Jurjāns saka par sevi un mākslu jeb par mākslu un sevi. „Es neciešu vardarbību un depresīvas izpausmes mākslā. Es gribu, lai mani darbi dod prieku un spēku ikdienas dzīvei.” Mākslinieks atklāj, ka ikvienā gleznā ir apslēpta kāda ziņa. Viņa darbi nav vien impulsu vadīti. Autors vēlas rosināt cilvēkus domāt par sevi, par savu pasauli...
Kā pastāstīja pasākuma organizators, aģentūras „13.stāvs” direktors Harijs Vucins, izstādes rīkošana viesnīcā ir pirmais mēģinājums piesaistīt publiku skatīt mākslu neformāla gaisotnē. Vai arī turpmāk tiks rīkotas šādas izstādes - tas atkarīgs no apmeklētājiem. Ja ideja patiks, ja uzskatīs par vajadzīgu, tad šī tradīcija tikšot turpināta.
Jura Jurjāna personālizstāde ir aplūkojama līdz augusta beigām.
(Jurjans) Mākslinieks Juris Jurjāns